Documente Academic
Documente Profesional
Documente Cultură
avTandil nikoleiSvili
hazira
(ciklidan: araqarTuli warmomavlobis
qarTveli mwerlebi)
* * *
* * *
rogorc ukve iTqva, hazira ise ganuyofelad iyo Sezrdil-
Sesisxlxorcebuli saqarTvelosa da qarTul yofas, pirvel yovlisa ki
Tbilisur yoveldRiur sinamdviles, rom sxvagan cxovreba mas verc ki
warmoedgina. marTalia, erovnebiT somexi iyo, magram saqarTvelo misTvis
umTavres xatsa da saficars warmoadgenda. ivane gomarTelis SefasebiT,
`hazira saqarTvelos tarielia. mas imdenad uyvars saqarTvelo, rom
sxvagan Zvirfas sasaxles saqarTveloSi saflavi urCevnia. amitomac imis
poezias axasiaTebs patriotizmi."
saqarTvelosadmi haziras siyvarulis amgvar SefasebaSi gadaWarbebuli
rom araferia, amis dasturad misi Semoqmedebidan mravali STambeWdavi
magaliTis motana SeiZleba. igi Tavisi leqs-simRerebiT yvelafers akeTebda
saimisod, Cveni qveynisadmi siyvarulis es wminda grZnoba misi mkiTxvelebisa
da msmenelebis gulSic rom ganemtkicebina kidev ufro metad. saqarTvelo
mas imdenad Zlier uyvarda, rom, rogorc erT-erT leqsSi wers, sxvagan
Zvirfas sasaxleSi cxovrebas Cvens qveyanaSi dasaflaveba erCivna:
hazir, kai azrebi airCie,
Sens megobars, Zmas, mezobels misdie,
sxvagan Zvirfas sasaxleze irCie _
saqarTveloSi saflavi, sulojan!
haziras poeziaSi mkveTri kontrastulobiTaa erTmaneTisagan
gamijnuli romantikulad gandidebuli warsuli da poetis droindeli
cxovrebiseuli sinamdvilisaTvis damaxasiaTebeli naklovanebani. magaliTad,
leqsSi `aRsdeq, Tamar dedofalo!" Tavisi drois qarTuli yofis
degradaciis efeqturi formiT warmosaCenad hazira am periodis Cvens
sinamdviles kontrastuli saxiT udarebs da upirispirebs Tamar mefis
xanis saqarTvelos saxelmwifoebriv Zlierebas da nawarmoebis laitmotivad
qceuli sityvebis (`aRsdeq, Tamar dedofalo, SenTvis stiris
saqarTvelo!") mizanmimarTuli ganmeorebiT yoveli strofis bolos
saTqmels kidev ufro met STambeWdaobasa da azrobriv simZafres sZens.
haziras SefasebiT, Cveni qveynis dacemisa da dakninebis
ganmapirobebeli umTavresi mizezi imaSi mdgomareobda, rom Tamar mefis
droindeli qarTvelebisagan gansxvavebiT, misi drois qarTvelebi `diacni,
mabezRarni da zarmacni" iyvnen, `borotiTa da WiriT savseni." ase rom,
poetis TqmiT, Tu Tamaris dros `ze viyaviT, aw varT Zirsa, veRar vxedavT
Cvensa gmirsa."
warsulisa da awmyos amgvari kontrastuli gamijvna erTmaneTisagan
haziras poeturi Semoqmedebis erT-erT mTavar Temad romaa
damkvidrebuli, amas misi sxva leqsebic naTlad adastureben. magaliTad,
leqsSi `saqarTvelos gzaze damidga cxeni" poeti gulmduRare cremlebiT
godebda imis gamo, rom misi drois saqarTvelos ukve aRar hyavdnen
mtrisTvis Tavzaris damcemi iseTi gmirebi, rogorebic Tamar mefe da
daviT aRmaSenebeli iyvnen:
saqarTvelos gzaze damidga cxeni,
ar vici, rad gamiwyra Cemi gamCeni,
maSin vTqvi Tu, saqme wamxdara Cveni.
mas Semdeg TvalTagan mdis cremlis Rvari,
viRa gvyavs, vin dasces mtersa Tavzari,
sadRa gvyavs daviTi, didi Tamari!..
miuxedavad Tavisi erovnuli warmomavlobisa, hazira imdenad
ganuyofelad iyo Sezrdil-Sesisxlxorcebuli qarTul yofasa da garemos,
rom misi patriotuli Tvalsawieri faqtobrivad mxolod saqarTveloTi
da qarTveli xalxisadmi siyvarulis grZnobis gamoxatviTaa Semofargluli.
es naTlad da araorazrovnad Cans ara marto saqarTvelosadmi miZRvnili
misi leqs-simRerebidan, aramed im nawarmoebebidanac, romlebSic avtori
sakuTari Tavisadmi mimarTvis formiT gamoxatavs xolme Tavisi
moqalaqeobrivi TvalTaxedvis ama Tu im mxares.
magaliTad, leqsSi `qarTveli xar, marTali qarTvelTagan" poeti mis
RviZl TanamoZmed qceul qarTvel kacs Txovs, rom misi qarTveloba
araferSi gacvalos, `qarTvelTagan gzakvali ar ibrunos" da Tavis
umTavres moqalaqeobriv movaleobad gaWirvebaSi Cavardnili `sawyali
qarTvelis gakiTxva" da misTvis Tanadgomis aRmoCena daisaxos. rogorc
nawarmoebidan TvalnaTliv Cans, haziras amgvari didaqtika pirvel yovlisa
imis rwmenas emyareba, rom qarTveli kacisaTvis Tanamdgom da saimedod
damxmare pirovneba uwinaresad swored misi TanamoZme SeiZleba iyos da
ara `ucxo gvaris" mqone gadamTieli.
haziras `qarTuli cnobierebis" gamovlinebis TvalsazrisiT aseve erT-
erTi metad saintereso leqsia `Cemo ivero". masSi poetma kidev erTxel
gamoxata uRrmesi gulistkivili imis gamo, rom misi drois saqarTvelos
ukve dakarguli hqonda warsuli dideba. kerZod, Tu adre igi imdenad
mZlavr saxelmwifos warmoadgenda, rom masze xelis aRmarTvas veravin
bedavda da misi Svilebi sakuTari samSoblos dasacavad daufiqreblad
Rvridnen sisxls, poetis TqmiT, misi drois saqarTveloSi sul sxva
mdgomareoba iyo da igi Cveni qveynis saxelmwifoebrivi Zlierebis
ganmamtkicebel ers ukve `veRar xedavda".
yovelive zemoTqmulTan erTad xazgasmiT aRsaniSnavi aqve isicaa, rom
Cveni qveynisadmi amgvari siyvarulisa da erTgulebisken hazira mis kolega
aSuR-mestvireebsac xSirad mouwodebda xolme. magaliTad, xalxuri
poeturi stiliT daweril erT-erT leqsSi (`darigeba", 1892) igi megobar
mestvires urCevs, `ubralo yvirils" Tavi daanebos da misi simRerebiT
xalxs `qarTvelTa lxena da Wiri asminos":
imRere, Zmao mestvirev, ubralod rasa yvirio,
Cahbere gudas Ronivrad, grZnobiT aavse stvirio,
cnobismoyvares asmine qarTvelTa lxena-Wirio.
...acnobe ucnob qarTvelsa, raca gvaqvs gasaWirio,
rom qarTvlis erma dalocos Seni ena da pirio.
qarTlis bediTa da Wir-varamiT haziras aseTi daintereseba pirvel
yovlisa im didi siyvaruliT iyo ganpirobebuli, riTac igi
saqarTvelosTan iyo Sesisxlxorcebuli. swored am siyvarulis
gamovlinebad unda miviCnioT is Sefasebebi, romelTac igi Cvens qveyanasTan
misi pirovnuli damokidebulebis warmosaCenad akeTebda. magaliTad,
samSoblosadmi mimarTul erT-erT leqsSi hazira wers:
sul tyuili, magram Sen namdvili xar,
Cemi sicocxlis didi nawili xar,
dedaSvilur siyvarulze tkbili xar,
Cemo kargo, sayvarelo mamulo!
me xom CemTvis ara vCivi, magrama
man inaRvlos, visac qveynad aqvs rama,
Tund ar iyos hazira da abrama,
genacvalos saZirkvelo qarTulo!
saqarTvelosadmi haziras siyvarulze saubris dros aq xazi im
garemoebasac minda gavusva, rom igi am siyvarulis grZnobisadmi uRalato
erTgulebas Tavis Svilsac utovebda anderZad da leqsSi `modi, Svilo,
CemTana" dabejiTebiT Txovda, Cveni qveynisadmi Tavdadebuli samsaxuri
masac daesaxa misi cxovrebis uzenaes idealad. xsenebuli leqsi metad
sayuradRebo imiTacaa, rom hazira ara marto zogadad mouwodebs mis
memkvidres yovelive zemoTqmulisadmi uRalato erTgulebisaken, aramed
saxeldebuladac usaxelebda mas am siyvarulis ganmapirobebel umTavres
faqtorebs: qarTul enas, rogorc adamianur samyarosTan damakavSirebel
umTavres saSualebas da Cveni didi mamuliSvilebis (Tamar mefe, daviT
aRmaSenebeli, giorgi brwyinvale...) saflavebis miCnevas uwmindes salocav
adgilebad. hazira Tavis memkvidres dabejiTebiT Txovda, saqarTvelosadmi
misi amgvari siyvaruli mas ara marto sityviT gamoexata, aramed, Tu
saWiro gaxdeboda, misTvis Tavis gawirvazec ki ar eTqva uari.
haziras poeziis lirikuli gmiri samSoblosadmi mis siyvaruls ara
marto sityvierad gamoxatavs, aramed imisTvisac aris mzad, realuradac
rom Cadges saqveyno interesebis damcvelTa rigebSi. magaliTad, leqsSi
`aha, dedav, me movdivar" (1904 w.) poetis mier gandidebuli lirikuli
gmiri dedas Semdegi sityvebiT auwyebs Tavis gadawyvetilebas _
msxverplad Seewiros sakuTari qveynis dacvas mravalricxovani mtris
agresiisagan:
aha, dedav, me mivdivar mamulisTvis msxverplada,
rom ar darCes momavalSi upatronod, oblada,
dedav, RmerTsa Seavedre Cemi Tavi locviTa,
ar gavZRebi mtrisa sisxliT, arc Tu imaT xocviTa.
vfiqrob, mkiTxveli dameTanxmeba imaSi, rom samSoblos
TavisuflebisaTvis TviTSesawirad gamzadebuli am idealizebuli gmiris
patriotuli TvalTaxedva bevri ramiT poulobs saerTos XIX saukunis
meore naxevris didi qarTveli poetebis mier gandidebul im pirovnebaTa
erovnul idealebTan, romlebic TavianTi cxovrebis umTavresi
mizanswrafvis sagnad samSoblosTvis Tavganwirvas isaxavdnen. am
TvalsazrisiT haziras leqsis lirikuli gmiris erovnul-moqalaqeobrivi
mrwamsi araerTi niSnis mixedviT SeiZleba SevudaroT Tundac i. WavWavaZis
dramatuli poemis _ `qarTvlis dedis" personaJTa romantikul
patriotul TviTSegnebas.
haziras patriotul leqsebSi gmobisa da kicxvis sagnad zogjer is
qarTvelebic iyvnen qceulni, romlebic TavianT qarTvelobaze win `ucxo
garegans" ayenebdnen. aseT adamians hazira briyvulad Tavmomwone kacs
uwodebda da am sibriyvidan Tavis daRwevis erTaderT gzad ganaTlebasa da
qarTul mwignobrobas miiCnevda.
haziras leqs-simRerebSi xSirad esmeba xazi im garemoebas, rom
saqarTvelos msgavsi qveyana mas msoflioSi sxvagan arsad eguleboda.
saqarTvelosadmi mis amgvar damokidebulebas poeti xalxur-aSuRuri
poeziisadmi damaxasiaTebeli poeturi simartiviTa da uSualobiT
gamoxatavda. miuxedavad imisa, rom am siyvarulis gamoxatvas, arcTu
iSviaTad saTanado poeturi garandvac aklia da sityvieri
CuqurTmovnebac, avtoriseuli grZnobebi da emociebi imdenad gulwrfelia
da uSualo, rom maTi andamati mainc sakmaod Zalumad zemoqmedebs
mkiTxvelze.
1914 wels gamocemul Tavis erT-erT poetur krebuls _ `gamgelebuli
batkani anu omi balkaneTisa" haziram ydaze aseTi epigrafi warumZRvara:
Cveni lamazi qveyana gaafuWes, gaaveles,
CemTvis mkvidri saxli mqonda, daaqcies, daaneles.
cxvari viyav mSvidi, wynari, sul yvelasTvis uwyinari,
ar mindoda gamgeleba, magram ZaliT gamamgeles.
rogorc vxedavT, damowmebul leqsSi poetma ganzogadebuli saxiT
gausva xazi misi SemoqmedebisaTvis mkafiod damaxasiaTebel protestantul
suliskveTebas. Zalmomreobis, adamianis mier adamianis usamarTlod
daCagvris winaaRmdeg mimarTuli protestanti haziras leqs-simRerebSi
ideologiuri sworxazovnebiTaa gamoxatuli, rac cxovrebiT dabeCavebuli
adamianebis interess misi poeziisadmi kidev ufro aZlierebda.
mravlismTqmelia is faqti, rom socialuri usamarTlobis winaaRmdeg
mimarTuli haziras ramdenime leqs-simRera dRemde inarCunebs
popularobas. magaliTad, bevrma SeiZleba arc ki icodes, rom farTod
cnobil sasimRero melodiad qceuli qvemoT damowmebuli leqsis avtori
swored haziraa:
ar miyvars, ara, ar miyvars, kaci orpiri, cbieri,
ar SevWam imis purs, ara, Tu gind vkvdebode mSieri!..
igive unda iTqva simRerazec `sadac aris, gaTendeba, aRsdeq, muSav,
Sen!" socialurad daCagruli moqalaqeebis guls malamod edeboda
avtoriseuli mowodeba imisken, rom adamianis umTavres amqveyniur
movaleobad gasaWirSi Cavardnili moyvasisTvis uangarod daxmareba unda
qceuliyo:
gana kaci ibadeba marto Tavis TavisTvisa?
movalea, rom izrunos moZmis kargis, avisTvisa...
gazafxuli uxarian, imisTvis galobs mercxali,
Tuki moZmes aras vargeb, rad minda Tavi cocxali!
hazira cdilobs, socialur Temebze daweril Tavis leqs-simRerebSi
saTqmeli xSirad didaqtikur-damoZRvriTi formiT gamoxatos. poetis
mizani iyo, socialuri usamarTlobis winaaRmdeg mimarTuli protestis
grZnoba am gziT mas ara marto im adamianebis gulSi gaemZafrebina kidev
ufro metad, vinc am usamarTlobis msxverplad iyo qceuli, aramed isinic
daefiqrebina yovelive amaze, vinc Tavadac iyo am borotebis nebsiTi Tu
uneblie Tanamonawile.
haziras muxambazebSi kidev ufro metad Rrmavdeba da Zlierdeba
socialuri usamarTlobis mxilebis is tendencia, romelic XIX saukunis
meore naxevris qarTul mwerlobaSi daamkvidres `Tergdaleulebma". am
TvalsazrisiT igi bevri ramiTaa davalebuli maTi, pirvel yovlisa ki
akakis, poeziiT. Tumca aqve xazi im garemoebasac unda gaesvas, rom haziras
poeziaSi revoluciur-demokratiuli ideebis damamkvidrel erT-erT
umTavres faqtorad XIX-XX saukuneTa mijnaze saqarTveloSi farTod
aRzevebuli revoluciuri movlenebic iqcnen.
rogorc haziras Semoqmedebidan TvalnaTliv Cans, igi qveynad
damkvidrebuli socialuri usamarTlobis mxolod ubralod mamxileblis
rolSi ki ar gamodis, aramed am usamarTlobis ganmapirobebeli
faqtorebis warmoCenasac cdilobs da aqtiurad eZebs gzebs maT
dasaZlevad. bevri misi Tanamedrovis msgavsad, hazirac Rrmad iyo
darwmunebuli imaSi, rom qveynad damkvidrebuli socialuri borotebis
daZleva realurad mxolod brZolis gziT iyo SesaZlebeli. miuxedavad
imisa, rom am tendenciam gansakuTrebiT farTo masStabebi 1905 wlis
revoluciis periodSi daweril leqsebSi SeiZina, amgvari suliskveTebis
gamomxatveli nawarmoebebi mas manamdec sakmaod mravlad aqvs dawerili.
miuxedavad imisa, rom, xelmiuwvdomlobis gamo, haziras SemoqmedebiTi
memkvidreobis srulyofilad moZieba ver moxerxda, vfiqrob, werilSi
gaanalizebuli nawarmoebebic savsebiT sakmarisia im poeturi Rvawlis
warmosaCenad da Sesafaseblad, riTac qarTuli aSuRuri poeziis am
saintereso warmomadgenlma daimkvidra Tavisi mokrZalebuli adgili XIX
saukunis meore naxevrisa da XX saukunis dasawyisis qarTuli
literaturis istoriaSi.
damowmebuli literatura
AVTANDIL NIKOLEISHVILI
HAZIRA
(From the series: Georgian writers of non-ethnic Georgian origin)
Among ashug poets of the 19th century Tbilisi who had substantially contributed to
the strengthening of the Georgian language ashug poetry Hazira was one of the most
prominent figures.
Considering the fact that most of his poems were written for singing purposes it
would be more correct to say that he is rather an author of song texts than of poems
composed by a professional poet.
In addition to the artistic simplicity the popularity of Hazira’s sung poems was
determined essentially by the contents of the lyrics that were easy for comprehension and
expressed the concerns and troubles plaguing to the thousands of his listeners.
The fact that the great part of Hazira’s poems is inaccessible for not only the
general public but for the specialists as well my paper offers the discussion of his poems
in the context of events of social and national importance and analyzes main tendencies
characterizing to this prominent representative of the Georgian ashug poetry.