Documente Academic
Documente Profesional
Documente Cultură
Apzm
ejumi
a nodala sniegts darba izmantoto apzmejumu saraksts (Tabula 1.).
Saj
Darba izmanoti sekojosi apzmejumi:
R+
co A
coA
Eksistences kvantors.
Universalkvantors.
xX
AA
[a, b] un ]a, b[
(X, d)
N0
Tuksa kopa.
def
3.
Saisttie teor
etiskie rezult
ati
Karisti nekustg
a punkta teor
ema
Karisti (Caristi ) nekustga punkta teorema, kas zinama ar ka KaristiKirkes (Caristi-Kirk ) nekustga punkta teorema, ir Banaha nekustga punkta
teoremas visparinajums pilnu metrisku telpu attelojumiem sev. Karisti
nekustga punkta teorema ir Ekelanda (1974, 1979) [10] -variacijas principa
variants [11]. Vel jo vairak Karisti teoremas secinajumi, ka to nodemonstreja Vestons (Weston, 1977) [12], ir ekvivalenti metriskas telpas pilnbai.
s teoremas autori ir Dzeimss Karisti un Vijams Art
S
urs Kirke [9].
Talakam izklastam nepieciesams ieviest dazus apzmejumus un dencijas.
Apl
ukosim pilnu metrisku telpu (X, d). Pienemsim, ka : X R ir saja
telpa deneta realu vertbu funkcija. Denesim saja telpa attiecbu :
x y tad un tikai tad, ja d(x, y) (x) (y).
Deneta attiecba ir dalejs sakartojums kopa X. d(x, x) = 0 = (x)
(x). Tatad attiecba ir reesva: x x. Nodemonstresim antisimetriskumu 1 .
x y 0 d(x, y) (x) (y)
y x 0 d(y, x) (y) (x)
No ka seko, ka (x) (y) = 0 un tatad d(x, y) 0, no ka, savukart, seko,
ura nevienadbas:
ka x = y. Attiecbas transitivitate2 izriet no trsst
d(x, z) d(x, y) + d(y, z) ((x) (y)) + ((y) (z))
= (x) (y) + (y) (z) = (x) (z).
Talaka izklasta telpu X ar taja deneto dalejo sakartojumu apzmesim ar
X .
Teor
ema 1 (Brondsteda teorema [6]). Pienemsim, ka : X R ir no
apaksas pusnepartraukta un no apaksas ierobezota funkcija pilna metrisk
a
telp
a (X, d). Tad jebkuram x0 X eksiste vismaz viens maksim
als elements
x X , kuram x0 x .
1
2
Ja x y un y x, tad x = y
Ja x y un y z, tad x z
def
Pieradjums. Telpas elementiem z X denesim
kopu
T
(z)
=
y
|
z
y
,
1
n
1
.
n
un tatad
1
jebkuram n 1.
n
Saskana ar Kantora teoremu eksiste viens viengs punkts, kas pieder visam
kopam:
x
T (xn ).
n=0
z = x .
n=0
Teor
ema 2 (Karisti-Kirkes nekustga punkta teorema [6]). : X [0, +[
ir no apaksas pusnep
artraukta un no apaksas ierobezota funkcija pilna metriska
telp
a (X, d) un F : X X - operators saj
a telpa, kas var b
ut ar p
artraukts,
un tads, ka d(x, F x) (x) (F x); tad operatoram F eksiste vismaz viens
nekustgs punkts.
3
Pieradjums. Apl
ukosim daleji sakartotu kopu X un pienemsim, ka x0 ir
maksimals elemnts saja kopa. Ta ka d(x0 , F x0 ) (x0 ) (F x) mes
ieg
ustam, ka x0 F x0 , un no fakta, ka x0 ir maksimalais elemts, izriet,
ka x0 = F x0 . Tatad maksimalais elements x0 daleji sakatortotaja kopa X
ir operatora F nekustgais punkts.
Att
elojumu nekustgo punktu eksistence k
a optimiz
acijas uzdevums
def
def
Apl
ukosim atsevisk as situacijas, kad t0 = 0.
Atsauksim atmina, ka:
1. Attelojumu f sauc par neizstiepjosu, ja d(f (x), f (y)) d(x, y) jebkuriem x, y X.
2. Attelojumu f sauc par asimptotiski regularu punkta x X, ja:
lim t(f n (x)) = lim d(f n (x), f n+1 (x)) = 0
n+
n+
def
3.2.2.
Minimiz
acijas probl
emas atrisin
ajuma eksistence
def
A = x X | t(x) r
(1)
si f (xi ),
i=1
kur
xi A un si R , i 1 : n, pie tam
+
si = 1
i=1
def
t(x) = x f (x)
n
n
=
si f (xi )
si f (x)
=
i=1
n
i=1
si (f (xi ) f (x))
i=1
n
si f (xi ) f (x)
i=1
(2)
(1)
t(x) t(xj ) r
Tatad elements x pieder kopai X, respektvi, cof (A) A.
Katam n N denesim:
1
def
An = co x X | t(x) to +
n
(3)
nN
An = ,
An .
nN
1
n
jebkuram
Teor
ema 7. Pienemsism, ka (X, d) ir pilna metriska telpa un attelojums
f : X X ir nepartraukts. Eksiste attelojums : R + R+ R+ , kuram:
lim
(s1 , s2 ) = 0
(4)
(5)
1
def
tn = sup (s1 , s2 ) | s1 , s2 R+ & max |s1 to |, |s2 to |
n
(6)
lim tn = 0.
(7)
def
diam An = sup d(x, y) | x, y An
1 (6)
sup (s1 , s2 ) | s1 , s2 R+ & max |s1 to |, |s2 to |
= tn
n
(8)
Tatad kopas An ir ieklautu kopu sistema, kuru diameri
ir bezgalgi maza
skaitlu virkne. No sejienes izriet, ka so kopu skelums nN An ir netukss
saskana ar telpas X vaja kompaktuma nosacjumu.
nN
An . Un
3.2.3.
1 (s1 , s2 ) = 0;
2 (s1 , s2 ) = 0;
(s1 , s2 ) = 0;
(9)
tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Apgalvojums 1).
10
(s1 , s2 ) = 0;
(10)
(s1 , s2 ) = 0;
(11)
tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Apgalvojums 3).
s teoremas pieradjums ir vienkarsi veicams bez atsucem uz
Pieradjums. S
Teoremu 7 un Apgalvojumu 3.
Vispirms eksistences pieradjums.
Pienemsism, ka x0 X ir tas punkts, kura f ir asimptotiski regulara, un
attelojums : R+ R+ R+ ir tads, ka:
lim
(s1 , s2 ) = 0;
11
d(f n (x0 ), f m (x0 )) d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )) + d(f m (x0 ), f m+1 (x0 ))
+ d(f n+1 (x0 ), f m+1 (x0 ))
d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )) + d(f m (x0 ), f m+1 (x0 )
+ (d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )), d(f m (x0 ), f m+1 (x0 )))
No sejienes seko, ka virkne (f n (x0 ))nN ir fundamentala, kas nosledz
pieradjumu, atsaucoties uz telpas X pilnbu un attelojuma f nepartrauktbu.
Tagad par unitati. Pienemsim, ka attelojumam f ir divi nekustgie punkti
x0 un x1 , tad
d(x0 , x1 ) = d(f (x0 ), f (x1 ))
(d(x0 , f (x0 )), d(x1 , f (x1 )))
= (0, 0) = 0,
no ka seko, ka x0 = x1 .
12
4.
(12)
(13)
(14)
un
(xn )
1
+ inf (y) | d(xn1 , y) (xn1 ) (y) .
n
(15)
13
=
d(xi , xi1 ) =
d(xi1 , xi )
i=n
i=n
(xi1 ) (xi )
i=n
= (xn1 ) (xm )
No ieg
uta novertejuma un virknes dencijas nosacjuma (15) ieg
usim:
1
.
n
(16)
d(xn , xm )
m1
(14)
d(xi , xi+1 )
i=n
m1
i=n
(xi ) (xi+1
(16)
= (xn ) (xm )
(17)
1
.
n
Ka redzams, ieg
uta fundamentala virkne (xn )nNo . Tai atbilstosa funkcijas vertbu virkne ((xn ))nNo ar ir fundamentala virkne. Tacu talakiem
parspriedumiem tas ir mazsvargi.
utu meklejamais
Tagad konstruesim citu virkni (un )nNo ta, lai tas robeza b
operatora F nekustgais punkts. Katram xn var piemeklet tadu un , kas apmierina (12) un (13). Izveidosim sadu elemetu vikni (un )nNo . Parfrazejot
nosacjumus (12) un (13), ieg
usim:
14
(18)
d(xn , F un ) (xn ) (F un ).
(19)
un
(18)
1
.
n
1
n
(20)
(21)
Tatad elementu virkne (un )nN ir fundamentala un tai eksiste robeza pilna
metriska telpa X. Apzmesim virknes robezu ar u:
def
u = lim un .
n
1
n
un
d(F un , F um )
(22)
3
n
u = lim F un
n
F u = lim F un
n
def
= lim un = u
n
16
5.
(23)
(24)
inf d(x, F x) = 0
(25)
Tad
xX
1
+ inf (x) | d(xn1 , x) (xn1 ) (x)
n
17
Un tatad
xX
def
ustam velamo,
Pieradjums. Denejam funkciju : (t) = (t), un ieg
pielietojot Teoremu 13.
Piem
ers 1. Apl
ukosim operatoru F telpa CL1 [0, 1] 8 , kas denets sekojosi:
def
(F f )(t) =
1
0
1
(f (t) + f (0)(1 t) + f (1)t)
2
def
Interval
a [0, 1] nepartrauktu funkciju kopa C[0, 1] ar integr
alo metriku d(f, g) =
|f (t) g(t)|dt.
18
1
f (a)(b t) + f (b)(t a)
(F f )(t) =
f (t) +
2
ba
def
d(F f, F g) =
1
| (t2 + t)|dt
2
1 1 1
1 1 2
(t + t)dt = ( + )
=
2 0
2 3 2
1
4
1
5
t2 dt = d(f, g)
>
= =
=
12
12
3
0
d(F f, F g) =
= S 1 + S2 > S2
1
=
|f (t) g(t)|dt = d(f, g)
0
Interval
a [a, b] nepartrauktu funkciju kopa C[a, b] ar integr
alo metriku d(f, g) =
b
1
ba a |f (t) g(t)|dt.
19
1
(F f )(t) = (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
= t +
(a + )(b t) + (b + )(t a)
ba
ab at + b t + bt ab + t a
)
ba
t + b + bt a
)
ba
bt + b at a
)
ba
b(t + ) a(t + )
)
ba
(b a)(t + )
)
ba
(x) =
x(t)
1
0
x( )d dt.
s funkcijas vertba ir nenegatva visa tas dencijas kopa CL1 [0, 1].
S
20
y=
x(t)dt CONST.
Apl
ukosiem funkcijas vertbu, kas atbilst funkcijai y:
1
1
y(t)
y( )d dt
(y) =
10
1
0 1
y y dt = 0.
y
yd dt =
=
0
def
x(t)
x( )d dt = (x)
=
0
21
6.
Nekustg
a punkta teor
emu sint
eze
Piem
ers 2. Apl
ukosim funkciju saimi x |x(t) = t2 t, 0 - parabolas
ar lejup verstiem zariem. Funkciju graki krusto ordinatu asi punktos 0 un
1.
funkciju saime ir izliekta. Lai to nodemonstretu, izvelesimies s [0, 1]
So
un , 0. Apl
ukosim funkciju x(t) = t2 t un y(t) = t2 t summu.
1
F x F y = (y x)
2
1
= x y
2
1
def 1
=
|(t2 t) (t2 t)|dt
2 0
1 1
|( )(t2 t)|dt
=
2 0
1
t t2 dt
=
2
0
1 2 1 3
=
t t
2
2
3
1 1
=
=
2
2 3
12
(26)
23
x(t) x(t)dt
2
01
1 2
(t t) (t2 t)dt
=
2
0 1
(t t2 )dt
=
0 2
||
=
=
12
12
def
F x x =
(27)
s (1 s)
12
12
12
s + s
s + s
0s
.
(28)
F x x =
24
(28)
=
12
Teor
ema 15. Pienemsim, ka X ir pilna metriska telpa, attelojums f ir
nep
artraukts, dots tads attelojums : R + R+ R+ , ka:
lim
(s1 , s2 ) = 0;
(29)
25
Teor
ema 16 (Saspiedejattelojuma jeb Banaha princips). Pienemsim, ka
operators F : X X apmierina nosacjumus:
1. F attelo sev slegtu kopu G X;
2. kopa G attelojums F ir saspiedejattelojums ar saspiesanas koecientu
q ]0, 1[.
Tad operatoram F kop
a G:
I. eksiste viens viengs nekustgs punkts x ;
II.
x = lim xn ,
n+
qn
F (x0 ) x0 ,
1q
t.i., klu
da starp n-to tuvin
ajumu xn un preczo atrisinajumu x dilst ne
len
ak k
a geoemetrisk
a progresija c0 q n , kur
c0 =
x1 x0
F (x0 ) x0
=
.
1q
1q
Teor
ema 17 (Kontora teorema). Pienemsim, ka (X, d) ir pilna metriska
ada, kurai
telpa un {Sn } ir dilstosa netuksu telpa X slegtu apakskopu virkne t
lim diam(Sn ) = 0,
tad skelums
n=1
27